Definīcija:Izglītības apguves veids, kas nosaka studiju metožu un darba organizācijas formu izvēli, lai veicinātu studenta personības attīstību. Studentcentrētā pieeja nosaka tāda studiju procesa organizāciju, kurā students piedalās studiju mērķu izvirzīšanā, uzdevumu noteikšanā, studiju satura un metožu izvēlē, apzināti un regulāri veicot paškontroli un sava studiju progresa pašvērtējumu, vienlaikus tiek sekmēta studenta atbildība un pienākuma apziņa. Docētājs šajā procesā vairāk ir konsultants, padomdevējs.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca