Definīcija:Indivīda grūtības, kas izpaužas kā runas attīstības novirze un kā rezultātā ir daļēja vai pilnīga nespēja precīzi artikulēt valodas skaņas, veidot mutvārdu tekstu un kontrolēt runas procesā izrunāto, pasacīto. Runas tempa un ritma traucējumus, kuru pamatā ir runas aparāta muskuļu spazmas, sauc par stostīšanos. Runas traucējumi ietekmē mutvārdu saziņas kvalitāti, un to mazināšanai nepieciešama sadarbība ar logopēdu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca