Definīcija:Viens no speciālo spēju veidiem, kas saistāms ar telpas un formas uztveri, ar vizuāli telpisko domāšanu. Mācību procesā šīs spējas izpaužas kā pasaules apjausma, izmantojot tās vizuālo atveidu – shēmas, kartes, grafikus, zīmējumus, maketus, modeļus. Vizuāli telpiskās spējas nodrošina labu orientēšanos telpā un vidē.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca