Definīcija:Iemaņu, paradumu, pieredzes un garīgās kultūras pārmantošana no paaudzes paaudzē ar signālu (valodas, rakstības, apmācīšanas, vērošanas, atdarināšanas utt.) palīdzību. Sociālpārmantošana izveidojusies evolūcijas procesā kā speciāls organisma pielāgošanās mehānisms. Ģenētiski nosacīta ir tikai sociālpārmantošanas spēja.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981