Definīcija:Kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENsecond language
LVotrā valoda
RUвторой язык
DEZweitsprache
FRlangue seconde
Definīcija:Kādas valsts sabiedrības vairākuma valoda vai valsts valoda, kuru apgūst un lieto mazākumtautības pārstāvji, lai iekļautos valsts sociālekonomiskajā un kultūras dzīvē. Dažkārt par otro valodu sauc jebkuru valodu, ko apgūst pēc dzimtas valodas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca