Definīcija:Funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā. Zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENscientific style
LVzinātniskās valodas stils; zinātnes valoda
RUнаучный язык; научный стиль
DEWissenschaftssprache
FRstyle scientifique
Definīcija:Valodas stils, kam raksturīga rakstītā vai runātā teksta loģiska struktūra, precizitāte, speciālās terminoloģijas lietojums, skaidri izteikta un pamatota doma, valodas un rakstības normu stingra ievērošana. Zinātniskās valodas stilu lieto zinātniskajā komunikācijā, piemēram, zinātniskajās publikācijās, referātos, diskusijās, zinātniskajā un akadēmiskajā rakstīšanā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca