Definīcija:Zemes kapitāla un ražošanas jaudas nepietiekamība, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības, kas ir neierobežotas un vienmēr lielākas nekā reālās iespējas tās apmierināt. Iedzīvotāju vajadzību apmierinātības pakāpe lielā mērā ir atkarīga no ražošanas efektivitātes, ražošanā izmantotās tehnoloģijas u. c. nosacījumiem.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000