Definīcija:Metode, kas pamatojas uz principu, ka pētīta tiek tikai daļa no pētāmā objekta vienībām, kuras ir nejauši izvēlētas. Δ matemātisko pamatu veido varbūtību teorija. Δ plaši lieto dažādos pētījumos (tirgus, statistikas u. c.), jo tādējādi iespējams ar mazāku līdzekļu un laika patēriņu iegūt pietiekami pareizus rezultātus, piem., par pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām u. c. datiem.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000