Definīcija:Arhitektūras novirziens, kura priekšmets ir rekreācijas un kūrorta uzņēmumu ēku, kā arī specifisku mazo arhitektūras formu projektēšana un celtniecība. Rekreatīvā arhitektūra veido materiāli organizētu vidi dzīvošanai, dziedniecībai un atpūtai, kā arī estētisku cilvēka apkārtni, kas stimulē tā garīgo attīstību.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008