Definīcija:Kompetences veids, kas ietver zināšanas par izglītības guvēja personības attīstību, psiholoģiskajām likumsakarībām un prasmi tās izmantot pedagoģiskajā procesā – plānošanā un īstenošanā, kā arī darba rezultāta vērtēšanā un pašvērtēšanā. Pedagoga psiholoģiskās kompetences līmenis nosaka attieksmi pret katru indivīdu neatkarīgi no viņa dzimuma, veselības, sociālā stāvokļa u. tml. Pedagoga psiholoģiskā kompetence palīdz veidot profesionālo noturību pret stresu, saglabāt psiholoģisko stabilitāti un nepieļaut izdegšanas sindromu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca