Definīcija:Reāli eksistējoša vai teorētiski konstruēta situācija, ko mācību/studiju procesā izvirza pedagogs vai izglītības guvējs, konstatējot, ka jaunatklātie fakti ir pretrunā ar esošajām zināšanām un uzkrāto pieredzi. Problēmsituācijas izpratnei un risinājuma apzināšanai tiek izmantota skolēna/studenta iepriekš apgūto zināšanu un pieredzes mērķtiecīga aktualizācija, ko papildina atšķirīgu viedokļu izteikums, subjektīvi traktēti pretstati, pretrunas problēmsituācijas risinājuma meklējumos u. tml. Problēmsituāciju mērķtiecīga izmantošana un izstrāde rosina domāt, spriest, argumentēt, attīstot intelektu, kā arī veicina zināšanu un prasmju pārnesi, tādējādi bagātinot pieredzi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca