Definīcija:Mācību princips, kas nosaka prasību mācību procesā nodrošināt sakārtotu, ērtu un drošu mācību vidi, pozitīvas savstarpējās attiecības starp skolēniem, kā arī skolēniem un skolotājiem, apstākļus indivīdu pašapziņas, pašvērtības apliecināšanai un savu spēju izkopšanai, gūstot iedrošinājumu un atzinību no citiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca