Definīcija:Valsts institūcijai vai amatpersonai paredzētas vai kādam piešķirtas speciālas tiesības.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENprerogative
LVprerogatīva; privilēģija; priekšrocība
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENprerogative
LVprerogatīva
Definīcija:Izņēmuma tiesības, specifiska tiesība vai privilēģija. Oficiālai personai, piemēram, tiesai vai likumdevējam, piešķirta vara, privilēģija, imunitāte, tiesība vai labums vai nu vispār, vai attiecībā uz šīs personas biroja vai oficiālās iestādes mantu. Black's Law Dictionary, 1182
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
10 Eiropas Savienība
ENprerogative
LVprerogatīva
DEBefreiung
FRprérogative
Definīcija:Izņēmuma tiesības, kas ir kādai iestādei vai amatpersonai un nav nevienam citam.
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini