Definīcija:Teikuma palīgloceklis, kas sintaktiski saistīts ar diviem teikuma locekļiem — izteicēju un teikuma priekšmetu vai papildinātāju, piemēram, Saule uzlēca sarkana, Es viņu satiku priecīgu. Latviešu valodā dubultloceklis parasti izteikts ar īpašības vārdu, skaitļa vārdu vai lokāmo divdabi.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007