Definīcija:Kompetences veids, kas ietver zināšanas par kādas darbības vai jomas praktiskā lietojuma lietderīgumu noteiktā situācijā un prasmi efektīvi darboties atbilstoši plānotajam rezultātam, veidojot ieinteresētu attieksmi pret darbības gaitu un mērķa sasniegšanu. Pragmatiskā kompetence biežāk tiek attiecināta uz valodu, saistot tās lietojumu ar noteikta saziņas mērķa sasniegšanu konkrētā situācijā, izvairīšanos no pārpratumiem vai radušos saziņas problēmu efektīvu risinājumu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca