Definīcija:Viens no rakstības veidiem (vai: viena no valodas vienību atveides sistēmām), kurā informāciju fiksē un nodod tālāk stilizēti attēli, resp., piktogrammas. Piktogrammas nav saistītas ar konkrētu valodu un var atbilst vārdam, teikumam, tekstam. Tas ir senākais rakstības veids, kas, domājams, radies jau paleolīta laikmetā. Šis rakstības veids izmantots Mezopotāmijā, Ēģiptē, Ķīnā, Ziemeļamerikā, Centrālamerikā, Āzijas ziemeļos u. c.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007