Definīcija:Kompetences veids, kas ietver zināšanas par izglītības un audzināšanas būtību un prasmi izmantot materiālo un nemateriālo resursu iespējas personības izaugsmei. Pedagoģiskā kompetence izpaužas ikdienas vai mācību situācijās, esot kopā ar bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, pieaugušajiem, atbildīgi reaģējot uz viņu darbību, saskatot un izmantojot pedagoģiskā potenciāla iespējas. Pedagoģiskā kompetence rezultējas lietpratīgā attieksmē pret jauno paaudzi, viņu izglītības nozīmi un socializācijas vajadzībām.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca