Definīcija:Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē izglītības sistēmā noteiktā vēstures periodā. Paradigmas maiņu izglītībā ietekmē sabiedriski politiskās sistēmas svārstības, piemēram, globalizācija, darba tirgus atvērtība un pārmaiņas, zinātnes un tehnoloģiskais progress u. tml. Mūsdienu izglītības paradigmu maiņas galvenie akcenti ir no mācīšanas uz mācīšanos; skolēncentrēta un sadarbības pedagoģija; uz kompetenci vērstu mācību iedzīvināšana; mūžmācīšanās metamodernisma apstākļos.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca