Definīcija:Īpaša aizsargājamo dabas teritoriju kategorija. Izcili vai reti, savrupi dabas veidojumi, kā arī platības ziņā nelielas teritorijas ar zinātnisku, estētisku, kultūrvēsturisku vai ekoloģisku vērtību. Piemēram, aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi ir iežu atsegumi, alas, laukakmeņi, ūdenskritumi, pazemes saldūdeņu un minerālūdeņu avoti, tipiskas vai retas reljefa formas; īpaši aizsargājamie koki ir vietējo un svešzemju dižkoki, retie (unikālie) svešzemju sugu koki, īpatnējie (savdabīgie) vai kultūrvēsturiskie koki; aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi ir botāniskie dārzi, parki, mežaparki, dendrāriji, koku stādījumi, alejas.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENnature monument
LVdabas piemineklis
Definīcija:Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini