Definīcija:Aizsargājamā teritorija, kuru apsaimnieko galvenokārt kādas dabas īpatnības saglabāšanai. Šajā dabas aizsardzības kategorijā parasti iekļauj objektus, kuriem piemīt kāda viena vai vairākas izcilas īpatnības, kuru aizsardzība valsts līmeni ir nozīmīga šo īpatnību unikālā rakstura vai retuma dēļ. Paša objekta lielumam nav būtiska nozīme, to vēlams apsaimniekot, cilvēkam būtiski neiejaucoties dabas norisēs, lai gan objektam var būt sava nozīme rekreācijā un tūrismā
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini