Definīcija:Cilvēka sociālās identitātes veids, kuru raksturo piederības apziņa kādai nācijai, piemēram, Latvijas valsts nācijai. Nacionālās identitātes pamatā parasti ir etniskā identitāte, taču var būt arī atšķirīgi, piemēram, mazākumtautības saglabā etnisko identitāti, bet tāpat jūt piederību valstij, kurā tās dzīvo. Nacionālā identitāte izpaužas kā nācijas kultūras, valodas, kolektīvās atmiņas, tradīciju u. c. nāciju vienojošu komponentu akumulēšana cilvēka dzīvē gan valsts teritorijā, gan ārpus tās. Nacionālā identitāte veidojas privātajā telpā, piemēram, ģimenē, neformālajās kopienās u. c., kā arī izglītības sistēmā, apgūstot nācijas vēsturi, valodu, literatūru, ģeogrāfiju, svinot nacionālos svētkus, izmantojot nacionālos simbolus u. tml.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENnational identity
LVnacionālā identitāte
VVC izstrādātie izglītības, mākslas un kultūras termini