Definīcija:Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai parasti raksturīga kopīga valoda, kultūra, domāšanas veids, arī teritorija.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENnation
LVnācija; tauta
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENnation
LVvalsts
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENnation; people
LVtauta
RUнарод
DEVolk
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
ENnation
LVnācija
RUнация; народ
DENation
FRnation
Definīcija:Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kurai ir sava valsts, ar likumu noteikta valsts valoda vai valodas, kā arī kopīga saimnieciskā, politiskā un kultūras dzīve. Nācijai piederīgi ir gan valsts iedzīvotāji, gan diaspora, kas atrodas ārpus valsts robežām.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENnation; people
LVtauta
RUнация; народ
DEVolk
FRpeuple; nation
Definīcija:Liela cilvēku grupa, kuru vieno viena vai vairākas kopīgas pazīmes, piemēram, etniskā un/vai nacionālā piederība, teritorija, valoda, kultūra, reliģija un vēsturiskā pieredze, neizceļot tādas atšķirības kā dzimums, vecums un sociālais stāvoklis. Termins tauta dažādos kontekstos var tikt lietots atšķirīgi: tas var būt attiecināts uz nāciju, piemēram, Latvijas tauta; uz tautību, piemēram, latviešu tauta; tas var būt arī vispārējs, dažādu sociālo grupu uzsvērti iekļaujošs apzīmējums, piemēram, tautas izglītība, tautas kultūra, tautas viedoklis, tautas diplomātija. Skolā izpratne par jēdzienu tauta tiek attīstīta sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, kā arī mācību jomā kulturas izpratnei un pašipausmei mākslā u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca