Definīcija:Izstrādājuma vienības izgatavošanai nepieciešamā materiālu daudzuma noteikšana, ņemot vērā taupību veicinošu tehnoloģisko un organizatorisko pasākumu kompleksu. Δ izpaužas kā materiālu izlietojuma normu aprēķināšana, ieviešana un pārvērtēšana, ja mainās ražošanas apstākļi. Δ ir būtisks materiāltaupīguma nodrošināšanas nosacījums.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000