Definīcija:Viens no speciālo spēju veidiem, kas saistās ar racionālu, uz likumsakarībām balstītu pasaules uztveri. Loģiski matemātiskās spējas ļauj izteikt secīgus spriedumus, argumentētus apgalvojumus, secinājumus un risināt problēmas, balstoties uz izpratni, ko nosaka aprēķini, algoritmi, formulas, modeļi, teorēmas, aksiomas u. tml. Šīs spējas nodrošina panākumus matemātikā, loģikā, loģistikā, programmēšanā, dabaszinātņu pētniecībā u. c. izglītības guvējiem ar loģiski matemātiskajām spējām ir priekšrocības, izmantojot tādus loģiskās secināšanas veidus kā dedukciju un indukciju.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca