Definīcija:Valoda, kurā tiek apgūtas zināšanas izglītības sistēmas ietvaros. ◊ skola ar latviešu mācībvalodu; poļu mācībvalodas skola
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENlanguage of instruction; language of tuition
LVmācībvaloda
RUязык обучения
DEUnterrichtssprache
FRlangue d’enseignement; langue de scolarisation
Definīcija:Informācijas nodošanas, zināšanu radīšanas, skolēnu un skolotāju saziņas valoda, lai nodrošinātu izpratni par apgūstamo mācību saturu, veicinātu mācīšanos un mācību rezultātu sasniegšanu. Mācībvalodai ir savas specifiskas īpatnības atšķirībā no ikdienas valodas. Tā ir vērsta uz skaidru un precīzu informācijas sniegšanu, izmantojot piemērus, ilustrācijas un skaidrojošus materiālus, lai palīdzētu indivīdiem labāk apgūt paredzēto saturu. Mācībvaloda ir strukturēta, izmantojot terminoloģiju un jēdzienus, kas saistīti ar attiecīgo mācību jomu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca