Definīcija:Ieceļotājs ārvalstnieks, kurš ekonomisku, politisku, reliģisku, militāru vai citu apstākļu dēļ uz ilgstošu laiku vai pastāvīgu dzīvi ir ieceļojis kādā valstī. Imigrantu tiesības katrā valstī nosaka imigrācijas likumi vai noteikumi. Lielāks skaits noteiktai tautai piederīgo imigrantu jaunajā mītnes valstī var veidot kopienas, kurās piekopj tradicionālu dzīves veidu un parašas, lieto savas tautas valodu, veido tradicionālas kopienas locekļu savstarpējās attiecības. Šādas ieceļojušu imigrantu kopienu apdzīvoti rajoni var kļūt par savdabīgu tūrisma objektu — miniatūru imigrantu dzimtenes kopiju, piemēram, ķīniešu kvartāli Ņujorkā.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENimmigrant
LVieceļotājs; imigrants
RUиммигрант
DEImmigrant; Einwand[e]rer
FRimmigré
Definīcija:Ārvalstnieks, kas iebraucis citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENimmigrant
LVimigrants; ieceļotājs
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENimmigrant
LVimigrants; ieceļotājs
RUиммигрант
DEImmigrant; Einwanderer
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENmigrant; settler; immigrant
LVpārceļotājs
RUпереселенец
DEUmsiedler; Übersiedler
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENimmigrant
LVieceļotājs; imigrants
RUпереселенец; иммигрант
DEEinwanderer; Immigrant
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
ENimmigrant
LVienācējs
RUпришелец
DEAnkömmling; Ansiedler
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994