Definīcija:Salikta leksiska vienība (vārdu savienojums), kurā komponenti parasti saistīti sakārtojumā un savienoti ar defisi. Terminoloģijā defiskopai var būt patstāvīga termina funkcija, piemēram, sūknis-sprausla, un to var izmantot arī kā vārdkoptermina raksturotājkomponentu, piemēram, sārma-skābes akumulators, kāpostu-seleriju-ābolu salāti. Defiskopas vairāk raksturīgas citām valodām, piemēram, angļu un krievu valodai, sal.: kr. слово.основа— latv. pamatvārds, kr. язык.источник— latv. avotvaloda.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007