Definīcija:Pētījums, kura mērķis ir atklāt, rekonstruēt, analizēt un izskaidrot pagātnes fenomenus, piemēram, artefaktus, procesus, notikumus u. c., noteikta laika un vietas kontekstā. Vēstures pētījumā tiek atklāta fenomenu hronoloģiskā attīstība, to kontinuitāte un pārmaiņas, šo procesu cēloņi, sakarības, īpatnības u. tml. Vēstures pētījumam datus jeb faktus iegūst avotos; datu analīzei galvenokārt tiek izmantota hermeneitika. Vēstures pētījuma rezultāts ir vēstures faktu interpretācija un izskaidrošana loģiskā, strukturētā naratīvā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca