FRlangue d’origine (LO); langue ancestrale; langue traditionnelle
Definīcija:Saziņas līdzeklis, kas saistās ar indivīda etnisko mantojumu un identitāti un kuru pārsvarā izmantojuši indivīda vecāki un vecvecāki, bet ne turpmākās paaudzes. Par mantojuma valodu runā tikai tajos gadījumos, kad valstī, kurā indivīds dzīvo, tiek lietota majoritātes valoda, tāpēc mantojuma valoda saglabājas kā ģimenes/mājas valoda vai netiek pārmantota nemaz. Mantojuma valodu dažkārt mēdz dēvēt arī par senču valodu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca