Definīcija:Termiņdarījuma līgumā paredzētās summas daļa vai noteikta summa, kuru biržas biedri iemaksā norēķinu palātā vai samaksā klienta starpniekam, kad tiek reģistrēts līgums. Šī summa paliek depozītā tik ilgi, kamēr turpinās darījums, un to atdod, kad darījums beidzas, vai arī izlieto, kad ir nelabvēlīgas cenu izmaiņas.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000