Definīcija:Objektīvi nenoteiktas, lēcienveidīgas iedzimtības faktoru pārmaiņas, kas ilgstoši reproducējas daudzās paaudzēs un noteiktā veidā ietekmē pazīmju attīstību. Mutāciju rezultātā rodas jaunas gēnu alēles. Ar terminu «mutācijas» apzīmē gan attiecīgo procesu, gan arī šā procesa rezultātu. Mutācijas ir evolucionāro pārmaiņu pirmavots. Mutāciju rašanās cēloņi ir mutagēnu iedarbība un replikācijas kļūdas. Mutācijas molekulārajā līmenī ir delēcijas, duplikācijas, insercijas, translokācijas, kā arī DNS nukleotīdu slāpekļa bāzu apmaiņas — transversijas un tranzīcijas. Sk. arī mutatīvā mainība.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981