Definīcija:Vēsturiski izveidojušies kādai tautai vai etniskai grupai raksturīgi būvniecības paņēmieni un stils (ēku tipi, būvniecības materiāli, apbūves īpatnības, rotājumi utt.). Tautas arhitektūras objekti vislabāk saglabājušies lauku apvidos, dažviet sastopami vairs tikai brīvdabas muzejos. Tie ir pievilcīgi izziņas un kultūras tūristiem, piemēram, lībiešu ciems Košrags.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008