Definīcija:Kādas tautības vai nācijas daļa, kas apmetusies uz pastāvīgu vai ilglaicīgu dzīvi ārpus savas etniskās izcelsmes teritorijas jeb tēvzemes. Izceļošanas iemesli var būt brīvprātīgi vai apstākļu – ekonomisko, politisko u. c. – nosacīti, turklāt izceļošana var būt notikusi jau iepriekšējās paaudzēs. Diaspora veidojas, ja tautiešu kopiena ir plašāka nekā dažas ģimenes, ja svarīga ir etniskā vai nacionālā identitāte un piederības apzināšanās savai kultūrai un valodai, ko stiprina arī diasporas skolas mītnes zemē. Latvijā tiek organizētas brīvlaika skolas, dažādas nometnes diasporas bērniem un jauniešiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
