Definīcija:Speciālās pedagoģijas pētniecības joma, kurā pēta un izstrādā vājredzīgo un neredzīgo pedagoģiskā procesa organizācijas principus, izglītības saturu, metodes un paņēmienus tā apguvei, īpašu uzmanību veltot neredzīgo raksta apguves metodikai, kā arī tehniskajiem mācību līdzekļiem, kas piemēroti bērniem un pieaugušajiem ar redzes traucējumiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca