Definīcija:1. Likumā noteikts pienākums zemes īpašniekam atļaut izmantot kādu viņa teritorijas daļu, esošos ceļus u. tml., lai citi īpašnieki nokļūtu pie saviem īpašumiem, varētu iekārtot dažādas komunikācijas. 2. Vienas valsts suverenitātes ierobežošana kādā jautājumā (piem., par teritoriju, zemi) par labu citai valstij vai citām valstīm.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENeasement(IETEICAMS); right of way(PIEĻAUJAMS); right of access(PIEĻAUJAMS)
LVservitūts(IETEICAMS); reālservitūts(PIEĻAUJAMS); piekļuves tiesības(PIEĻAUJAMS); personālservitūts(PIEĻAUJAMS); lietojuma tiesības(PIEĻAUJAMS); ceļa servitūts(PIEĻAUJAMS)
FRservitude(IETEICAMS); droit de passage(PIEĻAUJAMS); droit d'accès(PIEĻAUJAMS)
Definīcija:Right attached to one piece of land entitling the owner thereof to some right over adjacent land but not to take any part or produce thereof.