Definīcija:Kompetences veids, kas ietver zināšanas par tekstveidi un valodas lietojumu saziņā, prasmi izraudzīties un lietot piemērotākās lingvistiskās konstrukcijas, ņemot vērā saziņas kontekstu un attieksmi pret sarunbiedru, lai saziņas situācija būtu abpusēji pieņemama. Diskursa kompetence īstenojas kā spēja analizēt un saprast citu cilvēku valodas izmantojumu, saprast un interpretēt dažādu žanru tekstu, piemēram, literāros darbus, zinātniskus rakstus, publiskās runas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca