Definīcija:Samērā plašā teritorijā izplatītu dialektu kopums, kas veido relatīvi vienotu valodas sistēmu, kaut gan teritoriāli attālākie dialekti var būt savstarpēji ļoti atšķirīgi. Dialektu kontinuums ir bijusi, piemēram, hipotētiski rekonstruētā indoeiropiešu pirmvaloda, dažādas citas pirmvalodas, kā arī nacionālās valodas to attīstības sākumposmā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007