Definīcija:Indivīda attīstības norise, kas notiek lēnāk, tādējādi neatbilst vai tikai daļēji atbilst vecumposma iezīmēm un rada pamanāmu atšķirību no vienaudžiem. Attīstības aizkavēšanās skaidrojama vai nu ar individuālajām atšķirībām un veselības stāvokli, vai arī ar sociālajiem, pedagoģiskajiem un vides aspektiem. Attīstības aizkavēšanās procesu var raksturot divējādi: 1) kvantitatīvi, t. i., kritēriji ir izmērāmi – skaits, garums, svars, biežums, regularitāte u. tml.; 2) kvalitatīvi, t. i., kritēriji ir nosakāmi vērojot – spējas, prasmes, paradumi u. tml. Kognitīvās un arī sociāli emocionālās attīstības aizkavēšanās saistās ar aizturi, atpalicību, retardāciju.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
