Definīcija:Paņēmiens, kas tulkojot tiek lietots, lai mērķvalodas kultūrā aprakstītu nepazīstamu avotvalodas tekstā minētu objektu, parādību vai procesu: tulkotājs izmanto kādu no funkcionāli līdzīgu mērķvalodas reāliju nosaukumiem, aprakstiem u. tml., piemēram, tulkojot no latviešu valodas, Pūpolu svētdiena tiek aizstāta ar Palmu svētdienu, ja attiecīgā diena tā tiek saukta mērķvalodā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007