Definīcija:Leksiska vienība, kas veidota vismaz no diviem vārdiem (vai to celmiem); koprakstījumā tas ir saliktenis (mežmala), šķirtrakstījumā — stabila vārdkopa (zaļā varde) vai cits nedalāms vārdu savienojums (viens otrs, dažs labs), defisrakstījumā — defiskopa (sūknis-sprausla).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007