Definīcija:1. Anglijas, Holandes, Francijas u. c. valstu 17.–18. gs. kari par varu jūras tirdzniecībā, ārzemju tirgos un kolonijās. Šo Δ uzvarētāja bija Anglija. 2. Starpvalstu pretrunu krasa saasināšanās ārējā tirdzniecībā. Visbiežāk Δ izpaužas kā valdību īstenoti protekcionisma pasākumi, lai nepieļautu ārvalstīs ražoto konkurējošo preču nokļūšanu iekšējā tirgū. Tā, piem., dažu valstu starpā laiku pa laikam izraisās t.s. tērauda, zivju, siera u. tml. karš (sk. tirdzniecības ierobežojumi).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000