Definīcija:Teksta lingvistikā — teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem — saikļiem, partikulām, vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem (tad, tur, tā), kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c., piemēram, Pašā augšā ķepurojās Vinnijs Pūks — laimīgs un brīvs! Sirsnīgi pateicies glābējiem, viņš aizgāja pa meža ceļu uz mājām. Bet Kristofers Robins noskatījās viņam pakaļ un noteica: — Vecais, dumjais lācis!
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENcohesion
LVkohēzija
RUкогезия; связность; сцепление
DEKohäsion
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997
64 Tehnoloģija
ENcohesion
LVkohēzija
RUкогезия; сцепление
DEKohäsion
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997