Definīcija:A model of computing whereby client applications running on a desktop or personal computer access information on remote servers or host computers. The client portion of the application is typically optimized for user interaction, whereas the server portion provides centralized, multiuser functionality.
Definīcija:Arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENclient/server architecture
LVklientservera arhitektūra
RUархитектура клиент-сервер
Definīcija:Arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
Personālie datori. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., Dati, 1998
64 Tehnoloģija
ENclient/server architecture
LVklientservera arhitektūra
RUархитектура клиент-сервер
Definīcija:Datoru tīkls, kurā katrs dators vai process ir vai nu klients vai serveris un atšķirībā no vienādranga arhitektūras to iespējas un tiesības ir dažādas.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995