ISTQB Standard Glossary of Terms used in Software Testing v2.2, prot. Nr. 453 (20.02.2015)
LZA TK ITTEA protokoli
64 Tehnoloģija
ENcertification
LVsertifikācija
RUсертификация
DEdie Zertifikation
Definīcija:Neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process vai pakalpojums atbilst attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENcertification
LVsertificēšana; sertifikācija
RUсертификация
Definīcija:Formālas pieņemšanas un pārbaudes process vai rakstiskas garantijas izsniegšana, kas apliecina, ka sistēma vai tās komponents atbilst noteiktām prasībām un ir izmantojams paredzēto uzdevumu risināšanai.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENcertification
LVsertificēšana; sertifikācija
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
64 Tehnoloģija
ENcertification
LVapliecinājums; sertifikācija
Definīcija:Atzinums pārbaudes procesā par produktu un pakalpojumu atbilstību noteiktām prasībām.
LVS ISO 5127:2005 Informācija un dokumentācija. Vārdnīca
Informācijas zinātnes termini (bibliotēkas, arhīvi un muzeji)
32 Izglītība un sakari
ENcertification
LVapliecināšana
Definīcija:Darbība, ar kuru apstiprina dokumenta vai tā pamateksemplāra kopijas oficiālo raksturu.
LVS ISO 5127:2005 Informācija un dokumentācija. Vārdnīca
Informācijas zinātnes termini (bibliotēkas, arhīvi un muzeji)
32 Izglītība un sakari
ENcertification
LVsertifikācija; sertificēšana
Valsts kontroles izstrādāti termini
12 Tieslietas
ENcertification; attestation
LVatestēšana; atestācija
RUаттестация
DEAttestation; Bescheinigung
FRattestation; certification
Definīcija:1. Darbinieka kvalifikācijas pārbaude, lai noteiktu viņa atbilstību ieņemamam amatam vai profesijai. 2. Produkcijas kvalitātes pārbaude, lai novērtētu tās atbilstību noteiktām normām un piešķirtu tai kvalitātes sertifikātu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENcertification
LVsertificēšana; sertifikācija
RUсертификация
Definīcija:Formālas pieņemšanas un pārbaudes process vai rakstiskas garantijas izsniegšana, kas apliecina, ka sistēma vai tās komponents atbilst noteiktām prasībām un ir izmantojams paredzēto uzdevumu risināšanai.
Personālie datori. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., Dati, 1998
64 Tehnoloģija
ENcertification
LV(dokumenta) apstiprinājums; apliecinājums
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENcertification
LVapliecības izsniegšana
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENcertification
LVapliecība; sertifikāts
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENcertification
LVatestācija
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENcertification
LVatestēšana; atestācija
RUаттестация
DEBescheinigung; Attestierung; Attestation
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENcertification
LVsertifikācija
RUсертификация
DEZertifikation
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENpassport system; certification
LVpasportizācija
RUпаспортизация
DEPassausstellung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENcertification; assertion
LVapliecināšana; apliecinājums
RUзасвидетельствование; заверение
DEBeglaubigung; Bescheinigung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENcertification
LVsertifikācija; apliecinājums
Definīcija:Atzinums pārbaudes procesā par produktu un pakalpojumu atbilstību noteiktām prasībām.
Bibliotēku un arhīvu terminu kolekcija
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcertification
LVsertificēšana; sertifikācija
Definīcija:Process, kurā uzņēmums sniedz vai saņem apstiprinājumu, ka attiecīgais produkts atbilst tehniskajiem standartiem. Pārbaude ir jāveic neatkarīgai iestādei. S. Crampton, 1992 Eurospeak explained, Rosters Ltd, 1991
Sk. arī: certificate; self-sertification
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
10 Eiropas Savienība
ENcertification
LVapliecināšana
Definīcija:Darbība, ar kuru apstiprina dokumenta vai tā pamateksemplāra kopijas oficiālo raksturu.
Bibliotēku un arhīvu terminu kolekcija
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcertification
LVakreditācijas periods
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini
28 SOCIĀLIE JAUTĀJUMI
ENcertification
LVsertifikācija
FRcertification
Definīcija:Darbība, ar kuru apliecina to, ka sakomplektēts iesaiņojums, ieskaitot marķējumu, atbilst efektīvas iesaiņošanas prasībām.
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini
28 SOCIĀLIE JAUTĀJUMI
ENcertification
LVsertifikācija; sertificēšana
DEZertifizierungen
FRcertification
Definīcija:sertifikācija - neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process vai pakalpojums atbilst attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām
VVC izstrādātie ekonomikas un finanšu termini
16 EKONOMIKA
ENcertification
LVapliecinājums
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENcertification
LVapstiprināšana
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENcertification
LVapliecinājums
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENcertification
LVsertificēšana
RUсертифицирование
DEZertifizierung; Zertifikation
FRcertification
Definīcija:Process, kurā vērtē kāda objekta, piemēram, produkta vai programmas, kā arī institūcijas vai indivīda atbilstību noteiktiem standartiem un prasībām un pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcertification
LVsertifikācija
RUсертификация
DEZertifizierung; Zertifikation
FRcertification
Definīcija:Kāda objekta, piemēram, produkta, kā arī procesa, institūcijas vai indivīda izvērtēšana un pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību konkrētiem standartiem vai noteiktām specialitātes, nozares vai profesijas prasībām.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcertification; accreditation
LVakreditēšana
RUаккредитация
DEAkkreditierung; Beglaubigung
FRcertification; accréditation; agrément
Definīcija:Process, kurā pēc noteiktas procedūras un kritērijiem vērtē izglītības iestādes, izglītības virziena un/vai izglītības programmas īstenošanas kvalitāti un pieņem lēmumu institūcijai izsniegt apliecinājumu, kas ļauj tai organizēt pedagoģisko darbību un izsniegt absolventam valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcertification
LVatestācija
DEBestätigung
FRattestation
Tulkošanas un terminoloģijas centra acquis communautaire tulkojumos lietotie termini