Definīcija:Teritorijas spēja radīt vai izturēt kādu procesu vai parādību. Visbiežāk novērtē teritorijas ekoloģisko ietilpību — maksimālo augu vai dzīvnieku populācijas lielumu, kas var izveidoties un pastāvēt konkrētajos apstākļos, vai antropogēno ietilpību — saimnieciskās darbības slodzi, ko var izturēt teritorija, nezaudējot raksturīgo dabas, sociālo vai kultūras vidi. Teritorijas ietilpības noteikšana un ievērošana īpaši svarīga intensīva tūrisma rajonos, jo, pārsniedzot ietilpību, tie zaudē savas tūrisma teritorijas īpašības.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008