Definīcija:Vārds, no kura ar vārddarināšanas afiksiem darināts cits vārds, vārdi, vesela atvasinājumu ligzda, piemēram, vārds veikt ir pamatvārds atvasinājumiem veikšana, veikums, veicējs, paveikt, uzveikt u. c. Plašākā nozīmē — vispār vārds, kuram kādā vārdu grupā (kopā) — sinonīmu rindā, vārdnīcas ligzdā, vārdu savienojumā u. tml. — ir galvenā, vienojošā loma, piemēram, sinonīmu rindā pamatvārds ir semantiskā dominante.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007