Definīcija:1. Darījuma vai dokumenta formālie elementi, bez kuriem tiem nav juridiska spēka. 2. Loģisks, nedalāms datu bāzes elements, kas apraksta attēlojamā objekta noteiktu īpašību. Δ iedala: pamata Δ, kas raksturo rādītāju skaitliskos lielumus, un pazīmju Δ, kas nav skaitļi.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENattributes
LVatribūtika
Tulkošanas un terminoloģijas centra acquis communautaire tulkojumos lietotie termini