Definīcija:Darbinieks, kas organizē un veic uzņēmuma grāmatvedību (nelielos uzņēmumos) vai atsevišķu materiālu vai citu līdzekļu kustības uzskaiti (lielos uzņēmumos). Lielos uzņēmumos personu, kas pārzina visu grāmatvedības darbu, sauc par galveno Δ.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENaccountant
LVatbildētājs ( jur.)
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENaccountant
LVgrāmatvedis
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENaccountant; bookkeeper
LVgrāmatvedis
RUбуxгалтер
DEBuchhalter
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENaccounting clerk; accountant
LVrēķinvedis
RUсчетовод
DERechnungsführer
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENaccountant; accounting officer
LVgrāmatvedis
Definīcija:Persona ar specifiskām zināšanām par komercdarījumu veikšanu un privāto uzņēmumu un valsts organizāciju darījumu uzskaiti. Longman's Dictionary of Business English, 7. Grāmatveža pienākumos ietilpst izdevumu pārskatu sagatavošana ar vispusīgu analīzi; jebkāda veida inventāra un resursu uzskaites kontrole; līdzdalība gada budžeta un fizisko standartu sagatavošanā. Eurodicautom
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
10 Eiropas Savienība
ENaccountant; accounting officer
LVgrāmatvedis
DERechnungsführer
FRcomptable
Definīcija:One who performs accounting services. Accountants prepare financial statements and tax returns, audit financial records, and develop financial plans. They often specialize in a particular area such as taxes, cost accounting, auditing, and management advisory services. A bookkeeper (q.v.) is distinguished from an accountant as one who employs lesser professional skills. The bookkeeping function is primarily one of recording transactions in the journal and posting to the ledger.