Definīcija:Periods, kurā cilvēks ir spējīgs veikt lietderīgu darbu. Izšķir: valsts likumdošanā noteikto Δ, kura laikā veselam cilvēkam pašam jāpelna sev iztikas līdzekļi (sk. pensijas vecums), un katra cilvēka faktisko Δ, kurā viņš spēj veikt sabiedrībai vajadzīgu darbu un kas ir atkarīgs no cilvēka veselības, darba piedāvājuma, vēlēšanās strādāt u. c. nosacījumiem.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000