Definīcija:An international organization based in Geneva, Switzerland, that is responsible for making recommendations and establishing standards governing telephone and data communications systems for public and private telecommunications organizations. Founded in 1865 under the name International Telegraph Union, it was renamed the International Telecommunication Union in 1934 to signify the full scope of its responsibilities. ITU became an agency of the United Nations in 1947. A reorganization in 1992 aligned the ITU into three governing bodies: the Radiocommunication Sector, the Telecommunication Standardization Sector (ITU-TSS, ITU-T, for short; formerly the CCITT), and the Telecommunication Development Sector.
Definīcija:ANO orgāns, kas nodarbojas ar dažādu sakaru sistēmu darbības starptautisku koordināciju, radiofrekvenču sadali, kā arī telefona un datu pārraides sistēmu standartu izstrādi. Šis standartizācijas virziens ir Starptautiskās telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pārziņā, kura ietilpst Starptautiskās telekomunikāciju savienības sastāvā.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995
64 Tehnoloģija
ENInternational Telecommunication Union; ITU
LVStarptautiskā Telesakaru savienība; ITU
DEITU; Internationale Fernmeldeunion
FRUnion internationale des télécommunications; UIT
